Reinis Hofmanis
“Parasti ir kādi “atslēgas” cilvēki vai bildēšana, kas nodrošina uzticēšanos un ir kā durvis uz pārējiem.”
“Parasti ir kādi “atslēgas” cilvēki vai bildēšana, kas nodrošina uzticēšanos un ir kā durvis uz pārējiem.”
“Ir viens vārds – “real” (īsts), kas man pirmais nāk prātā, domājot par Sebu un viņa darbiem.”
Šogad Vanesa Latvijā ieradīsies jau ceturto reizi. Dalībai projektā, kura ietvaros viņa vadīs meistardarbnīcu, vēl var pieteikties līdz 20. maijam.
“Es fotografēju pārsvarā tādus cilvēkus, kuriem biogrāfija un liktenis ir ierakstīti sejā.”
“Pieļauju, ka fotogrāfija bija mans komunikācijas līdzeklis, jo biju ļoti kautrīgs.” Izraēlā dzimušais fotogrāfs šovasar vadīs darbnīcu Kuldīgā.
“Man patīk balansēt uz dokumentālās un inscenētās fotogrāfijas robežas.” Francūziete Dorī fotografē bijušajā Padomju Savienībā.
Aleka Sota fotogrāfija ir kā dzeja – kodolīga, sapņaina un dziļa, kurā katru reizi var atklāt jaunas nianses un epitetus.
1960. gadā fotogrāfs Dominiks Gedzjuns devās līdzi miliču vienībai nakts maiņā. Tikai šodien šis fotostāsts ierauga dienasgaismu.
Igauņu fotogrāfe ir viena no retajām Baltijā, kas sevi oficiāli pieteikusi kā lesbiešu mākslinieci.
Piederības un savas būtības meklēšana ir Aperture portfolio balvas ieguvēja Davida Favro galvenās tēmas.
“Viņu fotogrāfijas ir tik pat identiskas kā viņu asins grupa.” Divas māsas no Serbijas fotografē viena otru un atbild uz FK jautājumiem.
“Hiltones fotografētie kovboji ir rāmi, ļoti emocionāli, trausli.” Britu fotogrāfe izdevusi pirmo grāmatu “Dead Eagle Trail”, kas ir veltīta Amerikas kovbojiem.