Ko no fotogrāfijas sagaidāt 2024. gadā?
Katrīna Jaunupe, kuratore:
Ar nepacietību gaidu nākotnes izstādes, augstas kvalitātes grāmatas un citus kultūras notikumus, kuri sasniegs arvien plašāku skatītāju skaitu. Šis periods piedāvā fotogrāfiem plašas radošās brīvības, izmantojot eksperimentālas tehnikas vai mākslas dažādo žanru integrāciju. Lai arī jau notiek daudz interesanta, vēl vairāk potenciāla slēpjas nākotnes izaicinājumos un iespējās. Šajā kontekstā, pieļauju sev izteikt cerības un vēlmi redzēt pieaugošu atbalstu Latvijas fotogrāfijas jomā. Finanšu resursu pieaugums veicinātu gan jaunu talantu attīstību, gan nozares inovācijas, ļaujot mums kopīgi veidot un dalīties ar vērtīgu mākslu un kultūras saturu. Ar papildu atbalstu būtu lielākas iespējas padarīt Latvijas fotogrāfiju panāmāku arī ārpus Latvijas robežām.
Alise Tīfentāle, mākslas zinātniece:
Man šķiet, ka pirms gada atbildēju uz šo jautājumu ļoti līdzīgi, tomēr joprojām aktuāla tēma, kuras attīstībai sekošu līdzi ar lielu interesi arī 2024. gadā, ir tā dēvētā mākslīgā intelekta aplikāciju un iespēju augšana vizuālajā jomā, kā arī pētnieku kritiskās un analītiskās interpretācijas par šīm iespējām.
Džūlija Rodenkirhena, fotogrāfijas pētniece:
Ceru sastapt arvien vairāk jaunu fotovēstures un teorijas entuziastu, kuriem būtu vēlme par jaunatklāto arī stāstīt citiem. Otrkārt, ar interesi sekošu līdzi, kā attīstīsies jaundibinātā Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā. Treškārt, zināms, ka divas vai vairāk recenzijas par mākslas notikumiem mums ir retums – kāpēc lai fotogrāfija nebūtu celmlauze šajā aspektā? Tas tad arī mans vēlējums!
Liāna Ivete Žilde, kuratore un vizuālās kultūras pētniece:
Pavisam nesen apmeklējot ASEEES akadēmisko konferenci ASV, lai stāstītu par fotogrāfijas pētniecības procesiem Latvijā, varēja pamanīt atjaunotu interesi par mūsu reģionu un tā mākslinieciskajām izpausmēm (Krievijas karš un Ukrainas aktīvā pretestība pārrakstījusi ierastos skatījumus uz Austrumeiropu, liekot pārvērtēt līdzšinējās hierarhijas un varas attiecības, “perifērijas” un “centrus”). Mūsu spēkos ir šo neviennozīmīgo uzmanības brīdi izmantot, lai runātu, dalītos un sadarbotos vēl vairāk – Baltijas, plašākā reģiona un starptautiskā līmenī.
Roberts Svižeņecs, fotogrāfs:
Jaunu durvju atvēršanu ne tikai fotogrāfijai, bet arī mākslai kopumā! Jaunu Fotomuzeja attīstības sākumu!
Rūdis Bebrišs, filozofs un publicists:
Vārdu “sagaidīt” var saprast vairākos veidos. Pirmkārt, ko sagaidu jeb prognozēju vai nojaušu: tā kā šogad vismaz divi fotogrāfijas notikumi ļoti tieši darbojās ar mākslīgā intelekta tēmu – Rīgas Fotomēnesis un Jurģa Petera izstāde Sintētiskā klātbūtne ISSP Galerijā –, gan jau šī tendence nenorimsies un nākamgad sastapsim vēl kādas interesantas variācijas. Otrkārt, ko sagaidu jeb pieprasu: vēl latviski lasāmus tekstus par fotogrāfiju. Vēl!
Baiba Tetere, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:
Ceru, Latvijas izglītības institūcijas vairāk pievērsīs uzmanību vizuālās lasītprasmes (visual literacy) apguves nozīmei gan pamatskolas, gan vidusskolas un arī augstskolas līmenī.
Maija Rudovska, kuratore un mākslas kritiķe:
Vienmēr esmu dzīvojusi ar lielām ekspektācijām, kam neizbēgami seko daudz vilšanos. Līdz ar to 2024. gadu esmu nolēmusi uzsākt ar saukli, aizlienētu no aktrises Džodijas Fosteres, kas nupat pavīdēja kaut kur soctīklos: expect nothing and accept everything jeb neko negaidi un pieņem visu.
Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, kuratore:
Vienmēr ir prieks ieraudzīt labas fotoizstādes vai grāmatas Latvijā un kaut kur citur pasaulē, tās var būt retrospektīvas vai novatoriskas jaunatklāsmes, galvenais ir kvalitāte, ceru, ka tā būs arī 2024. gadā.
Sergejs Kruks, sociologs un kultūras pētnieks:
Rīgas dome ir strauji sabojājusi galvaspilsētas vizuālo tēlu. Vides reklāmās dominē burti un tradicionālie ornamenti, bet nav mūsdienīgu tēlu. Fotogrāfiem te ir ko darīt.
Kristīne Krauze-Slucka, fotogrāfe:
Būtu jauki atkal sagaidīt iespēju autoriem izrādīt un auditorijai vienkopus iepazīties ar jaunajām pašpublicētajām fotogrāmatām Self publish Riga pasākuma ietvaros. Novēlu rast enerģiju un resursus pasākuma atjaunošanai!
Auguste Petre, kuratore:
No visas sirds novēlu, lai laikmetīgā fotogrāfija kļūst par biežu un objektīvu Latvijas kolekcionāru mērķi. Novēlu skatītājiem izprast un iedziļināties fotogrāfijas procesualitātē un fotogrāfu radītajos stāstos. Savukārt fotomāksliniekiem novēlu absolūtu brīvību, drosmi un aizvien vairāk telpu izstādēm.
Daniela Zālīte, filozofe:
Novēlu un sagaidu darbus, kas tiek līdzi (ar refleksiju, kritiku vai jebko citu) laikmeta izaicinājumiem.
Georgs Avetisjans, fotogrāfs un izdevējs:
Kā daudzās lietās, neko nesagaidu un neparedzu, bet akceptēju to, kas notiek un notiks. Ir forši, protams, pieredzēt oriģnālas idejas, attēlos atklāt jaunas vietas un telpas, ko neredzētu vai neierastu. 2024. gadā gribētos kaut ko no tā visa un varbūt arī novēlēt jēgpilnu, interesantu un arī atklātu saturu fotogrāfijā. Galvenais, lai visiem viss izdodas, finansējums un ieceres īstenojas pat vairāk, nekā cerēts iepriekš!
Ieva Lejasmeijere, mākslas kritiķe:
Novēlu, lai Latvijas kultūrpolitikas veidotāju un citu konjuktūras un hierarhiju būvētāju un virzītāju, arī mediju, prāti pavērtos un ieraudzītu apkārtējā ainavā vēl ko citu bez dziesmu un deju lielkoncertiem, nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvēm vai drīzāk strīdiem par tām, simtgadnieku jubilejām un tamlīdzīgiem provinciāliem krāmiem. Tā visa vietā būtu jauki pamanīt un atbalstīt jaunrades un pētniecības izpausmes, kuras ātri lietot un izmantot ir grūtāk, taču to ietekme uz tā saukto nacionālo kultūru ir fundamentāla. Savtīgi un naivi īpašu uzmanību, atzinību un kaudzēm naudas, protams, vēlos fotogrāfisko mediju dokumentālajiem aspektiem un nošķīrumiem, kā arī to pētniecībai.
Arnis Balčus, fotogrāfs un FK redaktors:
Lai Fotomuzejs nenomirtu, ISSP Galerijā notiktu arī kāda pašu studentu vai absolventu izstāde, LMA sāktu pasniegt fotogrāfiju ne tikai kā tehnisku, bet arī radošu priekšmetu, VKKF vairāk atbalstītu eksperimentus un investīcijas attīstībā un nākotnē, bet visiem pārējiem pietiktu motivācijas un resursu maukt tālāk.
* Titulbilde – Eva Sombata, no sērijas Pat Jēzus pie krusta smaida
